Ebija Farko dzīvo Amerikā, viņai ir tikai 10 gadi, un viņai ir leikēmija. Jau tad, kad Ebijai bija 4 gadi, ārsti pateica, ka cīnīties ir bezjēdzīgi – vēzis progresē.
Meitene ir pieradusi pie grūtībām, viņa praktiski nezina, ko nozīmē būt veselai. Reiz ārsti teica, ka mazulītes izredzes izdzīvot ir vien 20 %. Tas vecākos izraisīja pilnīgu šoku. Ģimene palīdzēja Ebijai cīnīties ar briesmīgo slimību, meitene izgāja spēcīgu rehabilitācijas kursu: ķīmijterapija, kaulu smadzeņu transplantācija, staru terapija. Veselu gadu Ebija varēja dzīvot mierīgi: spēlēja futbolu, apmeklēja skolu, kļuva par skautu – iesācēju.
Bet 2013. gadā vēzis atkal atgriezās, stāvoklis kļuva vēl smagāks, nekā iepriekš. Meitene gulēja, viņa reti kustējās, un katra kustība radīja viņai briesmīgas sāpes.
2015.gadā Ebijai veica vēl vienu kaula smadzeņu pārstādīšanu, bet diemžēl, mazulītes organisms pārstāja cīnīties, un nepieņēma donora orgānu. Ebijai atteicās darboties nieres….Nabadzīti ievietoja intensīvās terapijas nodaļā, un teica, ka dzīvot viņai ir atlikušas tieši 48 stundas.
Šķir nākošo lapu un lasi turpinājumu
